Viss, ko šķiet, ka zinu es,
viegli kļūst bez nozīmes.
It kā simtiem pasaulēs,
es maldos, apmaldos,
bet kā gribētos,
lai esi šeit.
Miers nekad nav bijis tāds
kā domās dziļi izauklēts,
pār mani sals un ziema krīt,
prāts pagurst sevi apvaldīt.
Kā gribētos lai esi šeit.
Kā gribētos lai esi šeit.
Esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Un manī mūžīgs meklētājs,
vēl nebeidz jautāt:
kāpēc šis stāsts?
Ik dienu jūtu pienāk klāt,
man kaut kas nerimstošs un dārgs.
Ar smagiem soļiem manī dzimst,
vēl pavadonis, nenorimts,
vēl prāts man možs, Tev piederošs.
Tu esi šeit, acis aizverot.
Esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Tu esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Tu esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Tu esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
viegli kļūst bez nozīmes.
It kā simtiem pasaulēs,
es maldos, apmaldos,
bet kā gribētos,
lai esi šeit.
Miers nekad nav bijis tāds
kā domās dziļi izauklēts,
pār mani sals un ziema krīt,
prāts pagurst sevi apvaldīt.
Kā gribētos lai esi šeit.
Kā gribētos lai esi šeit.
Esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Un manī mūžīgs meklētājs,
vēl nebeidz jautāt:
kāpēc šis stāsts?
Ik dienu jūtu pienāk klāt,
man kaut kas nerimstošs un dārgs.
Ar smagiem soļiem manī dzimst,
vēl pavadonis, nenorimts,
vēl prāts man možs, Tev piederošs.
Tu esi šeit, acis aizverot.
Esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Tu esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Tu esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.
Tu esi man, man tuvu, man tuvu klāt.
Veru, veru ciet durvis aizvērt nesanāk.
Galvā man vēl, galvā manā vienmēr skan:
esi, esi man tuvu, man tuvu klāt.