ILGOŠANĀS
Skrej, skrej, padebess,
Varbūt tevi panākt spēšu es.
Ak, šīs ilgas, nebeidzamās ilgas,
Kuras mani visur rod.
Mūžam neesošās sastapšanās,
Šai pasaulē dzīvojot.
Laikam bērna roka mani vada,
Neatplaukstot plaucis zieds.
Dziedu es un tiecos visur atrast
To, kas pasaulē šai dzied.
Piedz.
Cik savādi gan viss man liekas,
Kur likās, ka beidzies viss.
Tur viss aizvien vēl tikai sākas,
Aizvien, aizvien.
Smilts, kas sen caur pirkstiem izbirusi,
Vēl man plaukstā smagi gulst.
Un caur akmens sienu izgājušai,
Viņpus tās man jāapmulst.
Laikam bērna roka mani vada,
Neatplaukstot plaucis zieds.
Dziedu es un tiecos visur atrast
To, kas pasaulē šai dzied.
Skrej, skrej, padebess,
Varbūt tevi panākt spēšu es.
Ak, šīs ilgas, nebeidzamās ilgas,
Kuras mani visur rod.
Mūžam neesošās sastapšanās,
Šai pasaulē dzīvojot.
Laikam bērna roka mani vada,
Neatplaukstot plaucis zieds.
Dziedu es un tiecos visur atrast
To, kas pasaulē šai dzied.
Piedz.
Cik savādi gan viss man liekas,
Kur likās, ka beidzies viss.
Tur viss aizvien vēl tikai sākas,
Aizvien, aizvien.
Smilts, kas sen caur pirkstiem izbirusi,
Vēl man plaukstā smagi gulst.
Un caur akmens sienu izgājušai,
Viņpus tās man jāapmulst.
Laikam bērna roka mani vada,
Neatplaukstot plaucis zieds.
Dziedu es un tiecos visur atrast
To, kas pasaulē šai dzied.