Bērniņ, kuru Dievs man devis
Savā klēpī iznēsāt,
Pūciņ drebošā un smalkā
Dusi, pieglaudies man klāt!
Irbe āboliņā klausās,
Sirds tai dreb un nevar stāt;
Netrūksties no manas elpas,
Dusi pieglaudies man klāt!
Tevi, manu stiebriņ sīko,
Dzīves vējiem purināt;
Nelaid vaļā manu krūti,
Dusi pieglaudies man klāt!
Viss man zudis, nenāk sapnis
Spirdzināt un mierināt.
Neizslīdi man no rokām,
Dusi pieglaudies man klāt!
Savā klēpī iznēsāt,
Pūciņ drebošā un smalkā
Dusi, pieglaudies man klāt!
Irbe āboliņā klausās,
Sirds tai dreb un nevar stāt;
Netrūksties no manas elpas,
Dusi pieglaudies man klāt!
Tevi, manu stiebriņ sīko,
Dzīves vējiem purināt;
Nelaid vaļā manu krūti,
Dusi pieglaudies man klāt!
Viss man zudis, nenāk sapnis
Spirdzināt un mierināt.
Neizslīdi man no rokām,
Dusi pieglaudies man klāt!