Šajā žanrā vispār bieži lielās,
Lielās par to, kāds džekiem statuss ielās,
Lielās par to, kā orientējas vielās
Un galu galā kuram kas par kuru lielāks...
Bet zini, kas man ir? Zini, kas, zini, kas man ir? x3
Bet zini, kas man ir? Zini, kas man ir?
Mana māsa Anna. Mana, mana māsa Anna. x2
Pirmo reiz viņu ieraugot, priecīgs, tirpas pāri skrien,
Kopš viņa piedzima tikai pāris dienas.
Slieksnim viņu pāri ienes tik sīciņu, sīciņu
Un tik smieklīgi trīc viņa.
Bet es jau paaudzies, man divarpus,
Uztveru dzīvi ar plus zīmi, plus, tik plus
Palecoties var pat aizsniegt durvju kliņķi,
Par to jau vien pienākas olimpiskie riņķi.
Un, lūk, es prātoju, kā lai māsu pārsteidz,
Māte kaut ko kārto un stāsta ko tai ārsts teica,
Bet es bez priekšā teikšanas jūtu,
Ka tagad māsai kaut kas jādāvina steigšus būtu
Ģimene aiziet iedzert tēju uz virtuvi
Un uzreiz jau dzird tur, istabā, jau kaut kāda kņada
Saskrien iekšā pilns radu, acu priekšā bilde tāda,
Kas paliks atmiņā vēl ilgus gadus;
Es, kā sultāns, ierāpies gultā
Māsai virsū tupu un bāžu mutē knupi.
Mani saķer aiz čupra, nes uz ķēķi,
Bet māte vēl izspļauj:''Oh, už etji djetji''
Mana māsa Anna. Mana, mana māsa Anna.
Mana māsa Anna. Man ir mana, mana māsa Anna.
Bet es atradis atskaņu
Priecīgs, kā bērns, kas pa āru skrien
Tas tāds nieciņš, bet meklēju to pāris dienas
Jo bez tā man vārgi kopā sienās rindiņa ar rindiņu,
Un skan nedzīvi kā sintiņa.
Bet Annā māksla ir un to var just, musturi
Stikla l***ru, re, kā uzcirtusi
Gada plānu viņa prot pa nedēļu paspēt,
Tādam tā kā man pat gods ir sēdēt astē.
It kā mēs abi divi no viena maisa,
Bet redz es skatos tad un plivinos vien pa gaisu,
Tur mans ego un es vālē pāri,
Visam, reizēm arī jubilejām kalendārī,
Rudenī ir tā, ka simts darbu trāpās,
Kad viss ir pilns, kā Dzintaru kāpās.
Kā lai uziet altroisma gēnu?
Kaut ar, nē, var tač' uzdāvināt viņai fēnu.
Tā būs kā tradīcija, pēc kārtas piecus gadus.
Sacīts, darīts, jap, un, skat, tieši zvana - māsa,
un saka, lai fiksāk kratos, bet veco fēnu, ja kas, jau
ir kam atdot.
Mana māsa Anna. Mana, mana māsa Anna. x2
Mana māsa Anna. Man ir mana, mana māsa Anna.
Tā kā skrienam mēs un uz vietas stāvam,
Labāk tomēr būt vēlāk, nekā nekad,
Tad, nu, lūk uz muzoniņa b**ci b**ci
Mums ar runci kopā tapis pārsteigums ir-
Daudz laimes dzimšanas dienā!
Skaļāk!
Mammu!
Daudz
laimes dzimšanas dienā!
D-d-d-ienā!
D-daudz
laimes dzimšanas dienā!
Mammu, daudz laimes dzimšanas dienā!
Lielās par to, kāds džekiem statuss ielās,
Lielās par to, kā orientējas vielās
Un galu galā kuram kas par kuru lielāks...
Bet zini, kas man ir? Zini, kas, zini, kas man ir? x3
Bet zini, kas man ir? Zini, kas man ir?
Mana māsa Anna. Mana, mana māsa Anna. x2
Pirmo reiz viņu ieraugot, priecīgs, tirpas pāri skrien,
Kopš viņa piedzima tikai pāris dienas.
Slieksnim viņu pāri ienes tik sīciņu, sīciņu
Un tik smieklīgi trīc viņa.
Bet es jau paaudzies, man divarpus,
Uztveru dzīvi ar plus zīmi, plus, tik plus
Palecoties var pat aizsniegt durvju kliņķi,
Par to jau vien pienākas olimpiskie riņķi.
Un, lūk, es prātoju, kā lai māsu pārsteidz,
Māte kaut ko kārto un stāsta ko tai ārsts teica,
Bet es bez priekšā teikšanas jūtu,
Ka tagad māsai kaut kas jādāvina steigšus būtu
Ģimene aiziet iedzert tēju uz virtuvi
Un uzreiz jau dzird tur, istabā, jau kaut kāda kņada
Saskrien iekšā pilns radu, acu priekšā bilde tāda,
Kas paliks atmiņā vēl ilgus gadus;
Es, kā sultāns, ierāpies gultā
Māsai virsū tupu un bāžu mutē knupi.
Mani saķer aiz čupra, nes uz ķēķi,
Bet māte vēl izspļauj:''Oh, už etji djetji''
Mana māsa Anna. Mana, mana māsa Anna.
Mana māsa Anna. Man ir mana, mana māsa Anna.
Bet es atradis atskaņu
Priecīgs, kā bērns, kas pa āru skrien
Tas tāds nieciņš, bet meklēju to pāris dienas
Jo bez tā man vārgi kopā sienās rindiņa ar rindiņu,
Un skan nedzīvi kā sintiņa.
Bet Annā māksla ir un to var just, musturi
Stikla l***ru, re, kā uzcirtusi
Gada plānu viņa prot pa nedēļu paspēt,
Tādam tā kā man pat gods ir sēdēt astē.
It kā mēs abi divi no viena maisa,
Bet redz es skatos tad un plivinos vien pa gaisu,
Tur mans ego un es vālē pāri,
Visam, reizēm arī jubilejām kalendārī,
Rudenī ir tā, ka simts darbu trāpās,
Kad viss ir pilns, kā Dzintaru kāpās.
Kā lai uziet altroisma gēnu?
Kaut ar, nē, var tač' uzdāvināt viņai fēnu.
Tā būs kā tradīcija, pēc kārtas piecus gadus.
Sacīts, darīts, jap, un, skat, tieši zvana - māsa,
un saka, lai fiksāk kratos, bet veco fēnu, ja kas, jau
ir kam atdot.
Mana māsa Anna. Mana, mana māsa Anna. x2
Mana māsa Anna. Man ir mana, mana māsa Anna.
Tā kā skrienam mēs un uz vietas stāvam,
Labāk tomēr būt vēlāk, nekā nekad,
Tad, nu, lūk uz muzoniņa b**ci b**ci
Mums ar runci kopā tapis pārsteigums ir-
Daudz laimes dzimšanas dienā!
Skaļāk!
Mammu!
Daudz
laimes dzimšanas dienā!
D-d-d-ienā!
D-daudz
laimes dzimšanas dienā!
Mammu, daudz laimes dzimšanas dienā!