Iešauj man tieši krūtīs,
Vārdus,kas nepazudīs,
Ka esi Tu,ka esmu es
Un varbūt mēs,
Nospersim laiku laikam,
Atstāsim to vēl gaidām,
Dienu,kad Tu apstāsies,
Es padošos.
Un kāpēc ir tā,
Ka laime tā sāp.
Nu varbūt,ka tai tomēr samaksāts par daudz.
Kā paēdis suns,
Tā skatās uz jums.
Un tai nevajag vairs it nekā no mums.
Baidies par to,kas iegūts,
Domā par to, kā pietrūkst.
Un atkal viss,
Tik apnicis,nu kam tas viss.
Pazust starp rožu ziediem-
no skata tika jaukiem.
Un sadurties un aplauzties kā apstāties.
Un kāpēc ir tā,
Ka laime tā sāp.
Nu varbūt ,ka tai tomēr samaksāts par daudz.
Kā paēdis suns,
Tā skatās uz jums.
Un tai nevajag vairs it nekā no mums.(muuums)
Un kāpēc ir tā,
Ka laime tā sāp.
Nu varbūt ,ka tai tomēr samaksāts par daudz.
Kā paēdis suns,
Tā skatās uz jums.
Un tai nevajag vairs it nekā no mums.
No mums.
Vārdus,kas nepazudīs,
Ka esi Tu,ka esmu es
Un varbūt mēs,
Nospersim laiku laikam,
Atstāsim to vēl gaidām,
Dienu,kad Tu apstāsies,
Es padošos.
Un kāpēc ir tā,
Ka laime tā sāp.
Nu varbūt,ka tai tomēr samaksāts par daudz.
Kā paēdis suns,
Tā skatās uz jums.
Un tai nevajag vairs it nekā no mums.
Baidies par to,kas iegūts,
Domā par to, kā pietrūkst.
Un atkal viss,
Tik apnicis,nu kam tas viss.
Pazust starp rožu ziediem-
no skata tika jaukiem.
Un sadurties un aplauzties kā apstāties.
Un kāpēc ir tā,
Ka laime tā sāp.
Nu varbūt ,ka tai tomēr samaksāts par daudz.
Kā paēdis suns,
Tā skatās uz jums.
Un tai nevajag vairs it nekā no mums.(muuums)
Un kāpēc ir tā,
Ka laime tā sāp.
Nu varbūt ,ka tai tomēr samaksāts par daudz.
Kā paēdis suns,
Tā skatās uz jums.
Un tai nevajag vairs it nekā no mums.
No mums.