Pērkoņkalve Lyrics

Trīs dienas gāju caur dziļu mežu,
Caur dziļu mežu, caur mežu svētu;
Ceturtā dienā uzgāju vienu
Dievāju sētu, nekad neredzētu.
Tek upe strauja garām tai sētai,
Sidraba viļņus tā upe mētā.
Simtgadu ozols aug upes malā,
Uzkāru zobenu zeltzaru galā,
Zeltītie zari līdz debesīm sniedzas,
Visgarām baltiem mākoņiem liecas;
Pats pa tiem zariem augšup es kāpu,
Caur zvaigžņu laukiem nu debesīs trāpu.
Es redzēju debesīs vienu augstu kalnu,
Tā kalna galā stāvēja smēde;
Tā tik bij' viena varena smēde,
Zaļvara durvīm, sidraba ķēdēm.

Debesu smēdē kalējs kala, dzirksteles šķīda;
Nokal, kalēj, mums sauli,
Sauli, ko redzēt pie debesīm spīdam.
Milzu āmurs kalējam rokās,
Dzelzs zem tā āmura kā čūska lokās,
Melns pūķis ogles dzēsa,
Pār visu pasauli zibeņi lēca.