Asins rasa rīta miglā,
Žvadz dzelži, zobeni, pīķi,
Simtiem pakavu bradā Tālavas laukus,
Ko klāj letu līķi;
Es redzu, svētkalnā melni vīri jau kokus cērt.
Tie strādā nakti un dienu,
Dievu akmens šķelts, lejā grūsts,
Svētie ozoli pārtop par sienu
Un debesīs ieduras baznīcas krusts;
Caur uguni, caur zobenu, caur asiņu jūrai
Mums jauno ticību mācīties būs!
Tur pirmatnējo mežu dzīlēs
Steidziet, meklējiet viņu,
Raganu, Laumas zintnieci,
Čūsku sievietei nesiet ziņu -
Lai tās stiprie vārdi spēj mūsu lāstu ārdīt.
Tā, kas dzimusi kopā ar čūskām,
Zalkšu ķēniņa izredzēta,
Odzes indē svētīta,
Burvju vārdos nepārspēta;
Melnu seju nu griežas tā dejā:
Sper, sper Pērkoni deviņiem zibeņiem,
Sadedz, baznīca, ziliem uguņiem,
Nīksti, dilsti, svešā vara,
Krīti kā rudens lapa no zara.
Pie šķeltā akmens čūsku sieviete
Ziedu dodot Pērkonu lūdz:
Nāc atpakaļ, Debesu graudēj,
Šķel, cērt, triec, tā lai svešā baznīca lūzt!
"Pērkons brauc vara tiltu, deviņi zirgi,
Zaļa pātaga rokā
Zaļa čūska priekšā,
Cērt deviņos gabalos,
Met dziļā jūrā iekšā."
Nodun pamale, notrīc zeme,
Zilām gaismām piešķīst viss gaiss,
Ļaunas ugunis raganas acīs,
Pār zemi nogūlies klusums baiss.
Rau, kā velkas debeši melni,
Sārtām liesmām aizdegas krusts,
Nāc, nāc, Debesu graudēj,
Šķel, cērt, triec, tā lai svešā baznīca lūzt!
Žvadz dzelži, zobeni, pīķi,
Simtiem pakavu bradā Tālavas laukus,
Ko klāj letu līķi;
Es redzu, svētkalnā melni vīri jau kokus cērt.
Tie strādā nakti un dienu,
Dievu akmens šķelts, lejā grūsts,
Svētie ozoli pārtop par sienu
Un debesīs ieduras baznīcas krusts;
Caur uguni, caur zobenu, caur asiņu jūrai
Mums jauno ticību mācīties būs!
Tur pirmatnējo mežu dzīlēs
Steidziet, meklējiet viņu,
Raganu, Laumas zintnieci,
Čūsku sievietei nesiet ziņu -
Lai tās stiprie vārdi spēj mūsu lāstu ārdīt.
Tā, kas dzimusi kopā ar čūskām,
Zalkšu ķēniņa izredzēta,
Odzes indē svētīta,
Burvju vārdos nepārspēta;
Melnu seju nu griežas tā dejā:
Sper, sper Pērkoni deviņiem zibeņiem,
Sadedz, baznīca, ziliem uguņiem,
Nīksti, dilsti, svešā vara,
Krīti kā rudens lapa no zara.
Pie šķeltā akmens čūsku sieviete
Ziedu dodot Pērkonu lūdz:
Nāc atpakaļ, Debesu graudēj,
Šķel, cērt, triec, tā lai svešā baznīca lūzt!
"Pērkons brauc vara tiltu, deviņi zirgi,
Zaļa pātaga rokā
Zaļa čūska priekšā,
Cērt deviņos gabalos,
Met dziļā jūrā iekšā."
Nodun pamale, notrīc zeme,
Zilām gaismām piešķīst viss gaiss,
Ļaunas ugunis raganas acīs,
Pār zemi nogūlies klusums baiss.
Rau, kā velkas debeši melni,
Sārtām liesmām aizdegas krusts,
Nāc, nāc, Debesu graudēj,
Šķel, cērt, triec, tā lai svešā baznīca lūzt!