Es redzu - nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos.
Ir Tūkstoš astoņi simti septiņdesmit trīs gads dimd Rīga un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies ...
Man stāstīja Daugaviņ',
Kā liktenis vīdamās,
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Pret likteni stāvēdams
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.
Vēl nāks Piektais gads, asins lietus līs,
Un visaugstākās priedes nolauzīs.
Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs. Mūžam gaismas
pils kalnā gavilēs.
Lai balstiņis vīdamās
Pār novadu aizvijās.
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Ar Daugavu nemirstīgs
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.
Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs
Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks.
Tālāk mūžībā, dziedot iesim mēs.
Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs.
Ir Tūkstoš astoņi simti septiņdesmit trīs gads dimd Rīga un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies ...
Man stāstīja Daugaviņ',
Kā liktenis vīdamās,
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Pret likteni stāvēdams
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.
Vēl nāks Piektais gads, asins lietus līs,
Un visaugstākās priedes nolauzīs.
Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs. Mūžam gaismas
pils kalnā gavilēs.
Lai balstiņis vīdamās
Pār novadu aizvijās.
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Ar Daugavu nemirstīgs
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.
Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs
Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks.
Tālāk mūžībā, dziedot iesim mēs.
Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs.