Ar mani atkal runā kaijas,
Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā naktī tās.
Runā daudz, klusām sevī,
Atkal liek iegrimt tevī,
Atkal liek aiziet kopā,
Sapņu tālumā nezināmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā naktī tās.
Un es nevaru krastā pierast,
Kur viļņi smiltīs dzied.
Man kā kaijai nekur nav miera,
Palīdzi kaijām skriet.
Meitenes vienmēr vilina nemiers,
Meitenes vienmēr vēlas sākt lidot,
Un sapņot, un sapņot, un sapņot,
Un sapņot, un sapņot.
Pie zilās jūras
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā naktī tās.
Runā daudz, klusām sevī,
Atkal liek iegrimt tevī,
Atkal liek aiziet kopā,
Sapņu tālumā nezināmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā naktī tās.
Mūžīgi runā, mūžīgi stāsta kaut ko,
Mūžīgi runā, mūžīgi stāsta kaut ko,
Mūžīgi stāsta kaut ko,
Mūžīgi stāsta kaut ko.
Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā naktī tās.
Runā daudz, klusām sevī,
Atkal liek iegrimt tevī,
Atkal liek aiziet kopā,
Sapņu tālumā nezināmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā naktī tās.
Un es nevaru krastā pierast,
Kur viļņi smiltīs dzied.
Man kā kaijai nekur nav miera,
Palīdzi kaijām skriet.
Meitenes vienmēr vilina nemiers,
Meitenes vienmēr vēlas sākt lidot,
Un sapņot, un sapņot, un sapņot,
Un sapņot, un sapņot.
Pie zilās jūras
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā naktī tās.
Runā daudz, klusām sevī,
Atkal liek iegrimt tevī,
Atkal liek aiziet kopā,
Sapņu tālumā nezināmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā rītā, vakarā rāmā.
Ar mani atkal runā kaijas,
Runā naktī tās.
Mūžīgi runā, mūžīgi stāsta kaut ko,
Mūžīgi runā, mūžīgi stāsta kaut ko,
Mūžīgi stāsta kaut ko,
Mūžīgi stāsta kaut ko.