Mans kuģis atkal peld.
Un upē ūdens tik silts.
Es vairāk sev neesmu velts,
Kā istabā sanesta smilts.
Mans pulkstenis atkal iet
Uz draudzīgiem saullēktiem.
Un sirdspukstus nenoskriet
Ar pārdomu aulēkšiem.
Mani cīruļi atkal dzied,
Pat ziemā un pusnaktī.
Un esības vieglums tiek
Ar dzejoļiem parakstīts.
Mana pasaule atkal skan
Ar gaidītām melodijām.
Tev vairāk nav jājautā man
Par zaudētām ilūzijām.
Uzklāj mani uz ceļiem.
Iekrāso plakstiņos.
Paslēp dziļi pie sevis,
Tā, lai vairs nebaidos.
Un upē ūdens tik silts.
Es vairāk sev neesmu velts,
Kā istabā sanesta smilts.
Mans pulkstenis atkal iet
Uz draudzīgiem saullēktiem.
Un sirdspukstus nenoskriet
Ar pārdomu aulēkšiem.
Mani cīruļi atkal dzied,
Pat ziemā un pusnaktī.
Un esības vieglums tiek
Ar dzejoļiem parakstīts.
Mana pasaule atkal skan
Ar gaidītām melodijām.
Tev vairāk nav jājautā man
Par zaudētām ilūzijām.
Uzklāj mani uz ceļiem.
Iekrāso plakstiņos.
Paslēp dziļi pie sevis,
Tā, lai vairs nebaidos.