Tu nesaki jā,
Vai gribi pasēdēt divatā.
Tu nesaki nē,
Ja gribi palikt vienatnē.
Un neskan telefona zvans,
Un nesaprast to man,
Ko tāda jauna meitene jūt.
Man jau trīsdesmit,
Tev tik piecpadsmit,
Bet tu man saki varbūt.
Tu nesaki jā,
Ja miegs tev nenāk vakarā.
Tu nesaki nē,
Ja pamostos es pagaldē.
Es tikai vienkāršs lauku zēns,
Un nesaprast to man,
Ko tāda veca tantiņa jūt.
Man tik trīsdesmit,
Tev jau sešdesmit,
Bet tu saki man varbūt.
Tu esi alumīnija cūka.
Kad pienāks diena, kad dejosim?
Tu esi alumīnija cūka.
Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?
Tu esi alumīnija cūka, mīļā.
Es zinu, ka tev nav sirds.
Tas nevar vairs tā,
Tik ilgi vilkties garumā.
Vai gribi pasēdēt divatā.
Tu nesaki nē,
Ja gribi palikt vienatnē.
Un neskan telefona zvans,
Un nesaprast to man,
Ko tāda jauna meitene jūt.
Man jau trīsdesmit,
Tev tik piecpadsmit,
Bet tu man saki varbūt.
Tu nesaki jā,
Ja miegs tev nenāk vakarā.
Tu nesaki nē,
Ja pamostos es pagaldē.
Es tikai vienkāršs lauku zēns,
Un nesaprast to man,
Ko tāda veca tantiņa jūt.
Man tik trīsdesmit,
Tev jau sešdesmit,
Bet tu saki man varbūt.
Tu esi alumīnija cūka.
Kad pienāks diena, kad dejosim?
Tu esi alumīnija cūka.
Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?
Tu esi alumīnija cūka, mīļā.
Es zinu, ka tev nav sirds.
Tas nevar vairs tā,
Tik ilgi vilkties garumā.