Man radās doma, ko nevar atļaut un nevar liegt;
To augstāk par vidusstrīpu ar viņu neaizsniegt;
Liels bij mans prieks, ka neesmu savā domā viens;
Tik liels bij man radniecīgo pulks.
Tālu aizgāja brālis,
Mana nama durvis viņam ciet,
Jo viņš runāja kaut ko par laimi,
Kuru meklēt vajagot iet.
To augstāk par vidusstrīpu ar viņu neaizsniegt;
Liels bij mans prieks, ka neesmu savā domā viens;
Tik liels bij man radniecīgo pulks.
Tālu aizgāja brālis,
Mana nama durvis viņam ciet,
Jo viņš runāja kaut ko par laimi,
Kuru meklēt vajagot iet.