Kāds, kāds, kāds laiks jau pagājis
Čalis aizbraucis uz štatiem
Pirms diviem gadiem, ja nešaubos kādiem.
Sūta vēstules kā apceļojot Kaliforniju
Nevelkot galus sak' atpakaļ uz Latviju.
Skumstot vienīgi pēc draugiem un radiem
Es vienīgais būt, kas izved no rāmjiem
Tā pa vakariem mēnesī skatās, savējos atcerās, draudzene prasās.
Nemācās, strādā viesnīcā kaut kādā,
Pelna jau nesūdīgi, 100 doļus dienā.
Visu cieņu vecais tā neko iekārtojis
Kāposts ir nu ta pats tikai turies.
Skaties vecais taupa veselību, nopietni
To pa naudu nenopirksi. Ai! Tu tač pats zini! Ko es gribēju? Ā!
Sveicienus nodot, pasveicini visus, ceru atbraukt šogad.
Piedz.
Virs galvas mūžīgs piena ceļš
un mūžīgs ceļš zem kājām,
tas ved uz zemi laimīgo
un izrādās uz mājām.
Vienā no vēstulēm tu rakstīji, ka pietrūkst
Vecmātes pīrāgi ko pa reizei iekost,
Saki sranie burgeri jau sēžot, kuņģi griežot,
Nu vo! Beidzot!
Latvijā tu biji uz tiem sūdiem kā traks
Es takš tev teic, a, tu atbildēji pasakas.
Labi! Pietiks! Eu! Kā tur vecenes
Stabilas cūkas vai man sadirsa Oļegs?
Neesmu tur bijis, cik vien redzējis pa kasti,
Terori, snaiperi, iet jums tur karsti.
Saki, ciemos brauksi ņemsi mani līdzi,
Ko es šinī bedrē, paldies, ka palīdzi!
Bet nevaru, ģimene es tur kājas atstiepšu.
Vientulību necieš tu pazīsti
Latviešu un visi tie marsieši
Tu pats teic šmotkas resni kā cūkas
Saprasties grūti
Pietam vēl angliski vispār nerubī
Hū-dū-i-da-lā. Ko es gruzījos!
Piedz.
Virs galvas mūžīgs piena ceļš
un mūžīgs ceļš zem kājām,
tas ved uz zemi laimīgo
un izrādās uz mājām.
Jā! katru tavu vēstuli pārlasu 3x
kā reizi lasu vienu un atkal mani pārsteidz.
Pareizi, ja kož tad kož cik vien lien
Sak' resnie tur tik vien kā vien dien
Nu ja tu ko krievs paliek krievs
Es jau to pamanīju, ka mēs kodām uz ielas.
Par tevi nešaubos jau kopš pirmās dienas,
Bet nu labi, tas tā, ko es vecas tēmas cilāju.
Ar vienu kāju it kā pagātnē dzīvoju
Kopš tu aizbrauci, tāds vārds kā ''draugi'' nepastāv,
Tādi nav, bij' viens, bet nu, čau!
Nemaz nevajag šaubos vai kāds spēs tevi aizvietot
Vērtības kas tev piemīt cits tās aizskalo!
Manas mājas durvis tev mūžīgi būs vaļā.
Un manā sirdī priekš tevis atradīsies daļa, vietas,
Kur glabāt atmiņas par tevi,
Jo mēs esam kā brāļi to es turu pie sevis.
Jebkur, kur tu atrastos cīņā vai štatos,
Ko es peros nav nozīmes kilometros.
Vienmēr būs ceļš, kas ved tieši uz mājām
Strupceļa nav, tu zini mēs tevi gaidām,
Jā-jā mēs tevi gaidām
Čalis aizbraucis uz štatiem
Pirms diviem gadiem, ja nešaubos kādiem.
Sūta vēstules kā apceļojot Kaliforniju
Nevelkot galus sak' atpakaļ uz Latviju.
Skumstot vienīgi pēc draugiem un radiem
Es vienīgais būt, kas izved no rāmjiem
Tā pa vakariem mēnesī skatās, savējos atcerās, draudzene prasās.
Nemācās, strādā viesnīcā kaut kādā,
Pelna jau nesūdīgi, 100 doļus dienā.
Visu cieņu vecais tā neko iekārtojis
Kāposts ir nu ta pats tikai turies.
Skaties vecais taupa veselību, nopietni
To pa naudu nenopirksi. Ai! Tu tač pats zini! Ko es gribēju? Ā!
Sveicienus nodot, pasveicini visus, ceru atbraukt šogad.
Piedz.
Virs galvas mūžīgs piena ceļš
un mūžīgs ceļš zem kājām,
tas ved uz zemi laimīgo
un izrādās uz mājām.
Vienā no vēstulēm tu rakstīji, ka pietrūkst
Vecmātes pīrāgi ko pa reizei iekost,
Saki sranie burgeri jau sēžot, kuņģi griežot,
Nu vo! Beidzot!
Latvijā tu biji uz tiem sūdiem kā traks
Es takš tev teic, a, tu atbildēji pasakas.
Labi! Pietiks! Eu! Kā tur vecenes
Stabilas cūkas vai man sadirsa Oļegs?
Neesmu tur bijis, cik vien redzējis pa kasti,
Terori, snaiperi, iet jums tur karsti.
Saki, ciemos brauksi ņemsi mani līdzi,
Ko es šinī bedrē, paldies, ka palīdzi!
Bet nevaru, ģimene es tur kājas atstiepšu.
Vientulību necieš tu pazīsti
Latviešu un visi tie marsieši
Tu pats teic šmotkas resni kā cūkas
Saprasties grūti
Pietam vēl angliski vispār nerubī
Hū-dū-i-da-lā. Ko es gruzījos!
Piedz.
Virs galvas mūžīgs piena ceļš
un mūžīgs ceļš zem kājām,
tas ved uz zemi laimīgo
un izrādās uz mājām.
Jā! katru tavu vēstuli pārlasu 3x
kā reizi lasu vienu un atkal mani pārsteidz.
Pareizi, ja kož tad kož cik vien lien
Sak' resnie tur tik vien kā vien dien
Nu ja tu ko krievs paliek krievs
Es jau to pamanīju, ka mēs kodām uz ielas.
Par tevi nešaubos jau kopš pirmās dienas,
Bet nu labi, tas tā, ko es vecas tēmas cilāju.
Ar vienu kāju it kā pagātnē dzīvoju
Kopš tu aizbrauci, tāds vārds kā ''draugi'' nepastāv,
Tādi nav, bij' viens, bet nu, čau!
Nemaz nevajag šaubos vai kāds spēs tevi aizvietot
Vērtības kas tev piemīt cits tās aizskalo!
Manas mājas durvis tev mūžīgi būs vaļā.
Un manā sirdī priekš tevis atradīsies daļa, vietas,
Kur glabāt atmiņas par tevi,
Jo mēs esam kā brāļi to es turu pie sevis.
Jebkur, kur tu atrastos cīņā vai štatos,
Ko es peros nav nozīmes kilometros.
Vienmēr būs ceļš, kas ved tieši uz mājām
Strupceļa nav, tu zini mēs tevi gaidām,
Jā-jā mēs tevi gaidām