Man nav laiks šovakar,
Man nav laiks jūrā krastus grauzt.
Un es neesmu kā neviens,
Un es jūtos kā neviens.
Man nav kam paskatīties acīs,
Man jāiet lapas sēnēm raut.
Un es jūtos kā neviens,
Un es vēlos būt neviens.
Nāk laimīgs Jaunais gads,
Un Tu viena nopūties.
Krīt pārslām mānīgs sniegs,
Par ko, es lūdzu - apstājies!
Ja viss būtu brīnišķīgi,
Tas tas būtu par daudz brīnišķīgi,
Un lai tā būtu.
Un es jūtos kā neviens,
Un es vēlos būt neviens.
Mēs laimē dzīvojam,
Cik visa mums ir daudz!
Kā sniegos laipojam,
Cik sen, nezin it neviens.
Cik gan tas ir muļķīgi!
Un es biju arvien, arvien.
Kas man nepatīk gan, nav labi tas gan.
Bet es nezinu citur iet,
Nezinu pat kā Tev iet.
Lietaini vēji snieg.
Tik aizmiguši snieg,
Man vien.
Mēs melos dzīvojam,
Un visapkārt viss tik balts.
Kā sniegos laipojam,
Cik vēl ? - Tu smējies.
Tā laimē skatamies
Kā laimā.
Var vējā vīt un skriet,
Kāpēc ?
Es zinu.
Tā aiznes melus prom.
Man nav laiks jūrā krastus grauzt.
Un es neesmu kā neviens,
Un es jūtos kā neviens.
Man nav kam paskatīties acīs,
Man jāiet lapas sēnēm raut.
Un es jūtos kā neviens,
Un es vēlos būt neviens.
Nāk laimīgs Jaunais gads,
Un Tu viena nopūties.
Krīt pārslām mānīgs sniegs,
Par ko, es lūdzu - apstājies!
Ja viss būtu brīnišķīgi,
Tas tas būtu par daudz brīnišķīgi,
Un lai tā būtu.
Un es jūtos kā neviens,
Un es vēlos būt neviens.
Mēs laimē dzīvojam,
Cik visa mums ir daudz!
Kā sniegos laipojam,
Cik sen, nezin it neviens.
Cik gan tas ir muļķīgi!
Un es biju arvien, arvien.
Kas man nepatīk gan, nav labi tas gan.
Bet es nezinu citur iet,
Nezinu pat kā Tev iet.
Lietaini vēji snieg.
Tik aizmiguši snieg,
Man vien.
Mēs melos dzīvojam,
Un visapkārt viss tik balts.
Kā sniegos laipojam,
Cik vēl ? - Tu smējies.
Tā laimē skatamies
Kā laimā.
Var vējā vīt un skriet,
Kāpēc ?
Es zinu.
Tā aiznes melus prom.