Es redzu visu, bet neko,
Lai apzināti apstātos
Uz brīdi pirmo, pēdējo,
No īstenības sargāto.
Es ņemu visu, bet par maz,
Lai emociju kabatās
Vairs rokas nevar iedabūt,
Kad gadskaitļiem ir jāpazūd.
Uz smaržu var paļauties
Un neaizelsties,
Un uzvarot atļauties
Padoties.
Es stāvu mirkli, bet par daudz,
Lai simbolus nav jāsajauc
Ar virtuālām vērtībām
Un netaisnīgām atvadām.
Es turu sevi, bet nekā -
Kam paredzēts, tam jālēkā.
Un ir vienalga, kā to sauc,
Pat tad, ja tās nemaz vairs nav.
Uz smaržu var paļauties
Un neaizelsties,
Un uzvarot atļauties
Padoties.
Lai apzināti apstātos
Uz brīdi pirmo, pēdējo,
No īstenības sargāto.
Es ņemu visu, bet par maz,
Lai emociju kabatās
Vairs rokas nevar iedabūt,
Kad gadskaitļiem ir jāpazūd.
Uz smaržu var paļauties
Un neaizelsties,
Un uzvarot atļauties
Padoties.
Es stāvu mirkli, bet par daudz,
Lai simbolus nav jāsajauc
Ar virtuālām vērtībām
Un netaisnīgām atvadām.
Es turu sevi, bet nekā -
Kam paredzēts, tam jālēkā.
Un ir vienalga, kā to sauc,
Pat tad, ja tās nemaz vairs nav.
Uz smaržu var paļauties
Un neaizelsties,
Un uzvarot atļauties
Padoties.