No skumjām aizsala logi, par krusu pārvērtās vējš,
Pat karstākās pirtis un krogi šīs krustceles neizkausēs...
No asarām piebrieda durvis, nav nozīmes aizbultēt ciet,
Tās neatvērtu pat burvis, kaut būtu iemīlējies...
Piedz. Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu,
Tik pārlieku baltu un liegu,
Lai zem lavīnām meklētu viņu -
Savas mīļotās sirdsapziņu...
No dusmām aizdegās zārdi ar sausiem solījumiem,
Bet steigā izteiktie vārdi nu kļuva par karavīriem.
No naida sadrupa sienas ap slāpētām emocijām,
Un visas parastās dienas tad tapa par labākajām...
Pat karstākās pirtis un krogi šīs krustceles neizkausēs...
No asarām piebrieda durvis, nav nozīmes aizbultēt ciet,
Tās neatvērtu pat burvis, kaut būtu iemīlējies...
Piedz. Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu,
Tik pārlieku baltu un liegu,
Lai zem lavīnām meklētu viņu -
Savas mīļotās sirdsapziņu...
No dusmām aizdegās zārdi ar sausiem solījumiem,
Bet steigā izteiktie vārdi nu kļuva par karavīriem.
No naida sadrupa sienas ap slāpētām emocijām,
Un visas parastās dienas tad tapa par labākajām...