Te ir tā vieta, mans mīļais, kur apraksim tos -
Mirušos sapņus glabāsim uguns kapā,
Te, šajā mežā, liesmu lāpas drīz uzdzirksteļos,
Kopā ar vītušiem ziediem un sarkanām lapām
Atvilksim elpu - smags ir mirušu sapņu slogs,
Tālāk nav spēka, mans mīļais, nav spēka nest,
Pelnus kaisīsim vējā, lai vakars tos zog,
Atvilksim elpu pirms ēnas nāk saulrietu dzēst.
Jo mums jāceļas drīz, ak mans mīļais, laiks tālāk klīst,
Dzīves lielajā karā un ķīviņos ceļš, kas mums ejams,
Bet tos sapņus, kas palikuši, tos - paņemsim līdz,
Dzīves skumjas un ciešanas pārvēršot dzejā.
Mirušos sapņus glabāsim uguns kapā,
Te, šajā mežā, liesmu lāpas drīz uzdzirksteļos,
Kopā ar vītušiem ziediem un sarkanām lapām
Atvilksim elpu - smags ir mirušu sapņu slogs,
Tālāk nav spēka, mans mīļais, nav spēka nest,
Pelnus kaisīsim vējā, lai vakars tos zog,
Atvilksim elpu pirms ēnas nāk saulrietu dzēst.
Jo mums jāceļas drīz, ak mans mīļais, laiks tālāk klīst,
Dzīves lielajā karā un ķīviņos ceļš, kas mums ejams,
Bet tos sapņus, kas palikuši, tos - paņemsim līdz,
Dzīves skumjas un ciešanas pārvēršot dzejā.