Hei, ziemeļu ļaudis, vai dzirdat, kā dzied
Jau pirmie putni un sniegpulkstenītes zied
Lūzt upēs ledus, zem plānā sniega
Tā Zemes māte, kas mostas no miega
Stāv dzidra debess līdz apvārsnim vaļā,
Tur gribas skriet, no prieka kliegt balsī skaļā;
Aiz kalniem taures svētku ziņu sauc -
Smagiem pakaviem dārdot, šai zemē Ūsiņš brauc
Pār debesu kalnu, k**eļā baltā
Uz laukiem, ko pirmā zāle klāj;
Kopā ar silto vasaras sauli,
Tā katru gadu pie mums atkal Ūsiņš jāj
Nu vaideloًšiem laiks, tie baltos svārkus velk,
Uz svētbirzi steidz, kur dievu ozoli aug,
Tur ugunis aizdedz un ar dziesmu teic:
Ai Ūsiņ, dievaiti, tavi bērni tevi sveic!
Jau pirmie putni un sniegpulkstenītes zied
Lūzt upēs ledus, zem plānā sniega
Tā Zemes māte, kas mostas no miega
Stāv dzidra debess līdz apvārsnim vaļā,
Tur gribas skriet, no prieka kliegt balsī skaļā;
Aiz kalniem taures svētku ziņu sauc -
Smagiem pakaviem dārdot, šai zemē Ūsiņš brauc
Pār debesu kalnu, k**eļā baltā
Uz laukiem, ko pirmā zāle klāj;
Kopā ar silto vasaras sauli,
Tā katru gadu pie mums atkal Ūsiņš jāj
Nu vaideloًšiem laiks, tie baltos svārkus velk,
Uz svētbirzi steidz, kur dievu ozoli aug,
Tur ugunis aizdedz un ar dziesmu teic:
Ai Ūsiņ, dievaiti, tavi bērni tevi sveic!