1916.gada 23.decembrīTīreļa purva apkārtnē sākās
leģendārās Ziemassvētku kaujas - krievu 12.armijas lielākais uzbrukums,
kurā galvenais trieciens bija jānes latviešu strēlniekiem. Pēc
nedēļu ilgām cīņām
izdevās no vāciešiem atkarot Ložmetējkalnu, bet krievu
ģenerāļu
nemākulīgās rīcības dēļ, kaujās vairāk nekā 5000
latviešu strēlnieku
zaudēja dzīvības.
Kā aizkauts zvērs kauc ziemeļvējš
Un pāri purvam sniegputeni griež
Tas traucē mieru klusiem tēliem
Un viņu sejās slapju sniegu sviež
Viens otram blakus simtiem viņu guļ
Un verās debesīs ar tukšām acīm
Kas būs tik drosmīgs, ies un viņu mātēm sacīs
Ka dēliem mūžam lemts ir tagad gulēt tā
Tur Tīreļa purvā...
Tai saltā Ziemassvētku rītā
Cauri dzeloņdrāšu jūrai
Kā milzu straume latvju pulki plūda
Kā nieku vācu fronti viņi pušu rāva
Tos visus vienojuši bija naida karstā srāva
Bet cauru dienu cīnoties sāk karavīri gurt
Kur palīgspēki, kāpēc vēl viņu nava?!
Un viens pēc otra latvju dēli krīt
Un viņu pulki noasiņo sniegā, putenī un salā
Tur Tīreļa purvā...
Un kad reiz atkal atnāk Ziemassvētku nakts
Un purvā izsalkuši vilki kauc
Tad notrīs zeme zem smago soļu takts -
Tie visi cēlušies pēc jaunas cīņas sauc
Tur Tīreļa purvā
Kur sals un nāve valda
Kur šausmas, ciešanas bezgala
Sniegā, putenī un salā
leģendārās Ziemassvētku kaujas - krievu 12.armijas lielākais uzbrukums,
kurā galvenais trieciens bija jānes latviešu strēlniekiem. Pēc
nedēļu ilgām cīņām
izdevās no vāciešiem atkarot Ložmetējkalnu, bet krievu
ģenerāļu
nemākulīgās rīcības dēļ, kaujās vairāk nekā 5000
latviešu strēlnieku
zaudēja dzīvības.
Kā aizkauts zvērs kauc ziemeļvējš
Un pāri purvam sniegputeni griež
Tas traucē mieru klusiem tēliem
Un viņu sejās slapju sniegu sviež
Viens otram blakus simtiem viņu guļ
Un verās debesīs ar tukšām acīm
Kas būs tik drosmīgs, ies un viņu mātēm sacīs
Ka dēliem mūžam lemts ir tagad gulēt tā
Tur Tīreļa purvā...
Tai saltā Ziemassvētku rītā
Cauri dzeloņdrāšu jūrai
Kā milzu straume latvju pulki plūda
Kā nieku vācu fronti viņi pušu rāva
Tos visus vienojuši bija naida karstā srāva
Bet cauru dienu cīnoties sāk karavīri gurt
Kur palīgspēki, kāpēc vēl viņu nava?!
Un viens pēc otra latvju dēli krīt
Un viņu pulki noasiņo sniegā, putenī un salā
Tur Tīreļa purvā...
Un kad reiz atkal atnāk Ziemassvētku nakts
Un purvā izsalkuši vilki kauc
Tad notrīs zeme zem smago soļu takts -
Tie visi cēlušies pēc jaunas cīņas sauc
Tur Tīreļa purvā
Kur sals un nāve valda
Kur šausmas, ciešanas bezgala
Sniegā, putenī un salā