Piesēdiesi, Vēja māte,
Sausas egles galiņā,
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies jūriņai.
Minat, brāļi, zobentiņus
Šai zemēi stāvēdami;
Tā mīsim naideniekus
Citā jūras maliņā!
No Dzintares, Vārtūjas pilskalniem
600 kuršu ir nākuši jūras krastā:
Mirdz cirvji un zobeni, kara karogi pland
20 kuģu garajos mastos.
Ilgs pagājis laiks kad tie pēdējo reizi siru gaitās gājuši...
Līdz ceļiem ūdenī iebridis stāv sirmais krīvs;
Pret debesīm upura asinīm slacīto cirvi pacēlis
Viņš varenā Pērkona vārdu skaļi sauc
Un lūdz lai sūta tas laimi šajā gaitā.
Skanot ragiem un taurēm, vīri grūž kuģus jūrā;
Vecs karotājs aizsāk seno kara dziesmu:
"Mēs esam kurši - vīri no dzintara zemes,
Jūras tāles mūs sauc!
Kā naidnieki kāpj mūssu krastos,
Tiem atriebt mēs braucam .
Un uz ilgiem laikiem lai mūsu smagās vāles tie atmin
Un lūdz savu dievu:
Ak, kungs, pasargi mūs no kuršiem ! "
Sausas egles galiņā,
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies jūriņai.
Minat, brāļi, zobentiņus
Šai zemēi stāvēdami;
Tā mīsim naideniekus
Citā jūras maliņā!
No Dzintares, Vārtūjas pilskalniem
600 kuršu ir nākuši jūras krastā:
Mirdz cirvji un zobeni, kara karogi pland
20 kuģu garajos mastos.
Ilgs pagājis laiks kad tie pēdējo reizi siru gaitās gājuši...
Līdz ceļiem ūdenī iebridis stāv sirmais krīvs;
Pret debesīm upura asinīm slacīto cirvi pacēlis
Viņš varenā Pērkona vārdu skaļi sauc
Un lūdz lai sūta tas laimi šajā gaitā.
Skanot ragiem un taurēm, vīri grūž kuģus jūrā;
Vecs karotājs aizsāk seno kara dziesmu:
"Mēs esam kurši - vīri no dzintara zemes,
Jūras tāles mūs sauc!
Kā naidnieki kāpj mūssu krastos,
Tiem atriebt mēs braucam .
Un uz ilgiem laikiem lai mūsu smagās vāles tie atmin
Un lūdz savu dievu:
Ak, kungs, pasargi mūs no kuršiem ! "